Erdmaņu nama leģenda

Eduards Erdmanis dzimis 1900. gadā Jelgavā, kā trešais tēva dēls trīs bērnu ģimenē. Lai varētu nostāties pats uz savām kājām, izmācījies par skroderi un šo amatu saglabājis visam mūžam. Jau agros jaunības gados viņš mācēja pašūt sev un brāļiem glaunus un izskatīgus uzvalkus, tādejādi izceļoties uz kopīgā darbaļaužu fona. Tādu smuku dendiju, viņu uz ielas Jelgavā pamanīja arī Līna, kas nāca no turīgas ģimenes Ozolniekos. Kā kārtīga meita, Līna mācījās Kaucmindē un bija ļoti čakla un gudra meitene, tomēr lielo jauniešu mīlu neatbalstīja vecāki. Līnas vecākiem skroderzellis likās par prastu, kurpretī  Eduarda vecākiem jaunā spindzele par modīgu un gaisīgu. Jaunieši, pretēji vecāku gribai, devās uz Rīgu, lai uzsāktu kopīgu dzīvi. Torņakalna baznīcā tie klusi salaulājās un noīrēja mazu istabiņu Āgenskalnā pie saimniekiem, kas jauno pāri visādi centās atbalstīt un pieņēma kā savus bērnus.

Eduards turpināja šūt un darīja to itin prasmīgi, apšujot gan brīvās Latvijas virsniekus, gan vācu oficierus. Viņa labās amata prasmes dēļ karš ģimeni saudzēja, bet, kad 1928 .gada ziemā piedzima meitiņa- Ausmiņa, Eduards ar Līnu meklēja plašāku dzīvokli un klusībā ilgojās pēc sava namiņa. Eduards turpināja centīgi šūt, Līna uzraudzīja māju. Bet Ausmiņu, kā turīgu bērnu atvasi pieskatīja guvernante. Tomēr Otrais pasaules karš neļāva sapņus tūlīt piepildīt. Un tikai pēc kara Tuvējā Pārdaugavā  Eduardam par nopelniem, arī krievu armijas apšūšanā, piešķīra zemi mājas būvniecībai. Neko auglīga tā nebija, smilšu kāpa, nevienam nevajadzīga, tālu nost no pilsētas. Bet ģimene bija laimīga to iegūstot un būvniecība varēja sākties. Naudas gan vairs nebija, tā visa tika nacionalizēta, bet bija daudz celtniecības materiālu no sagruvušajām mājām pēc kara. Tā ķieģelīti pa ķieģelītim tapa Erdmaņu nams. Iesākumā gan tas bija vienstāvu, toties ar plašu dārzu un jaukiem kaimiņiem, no kuriem daži vēl palikuši savos namiņos. Rīga auga ātri un drīz atnāca arī līdz Erdmaņu namam, atņemot tam dārzu un izbūvējot maģistrāli gar pašu degunu. Bet Erdmaņu nams dzīvo un nenoskumst, tas ceļ godā Līnas Kaucmindietes tikumu un tirgo visgaršīgākās kūkas pilsētā.

Ģimene, kas radusies no diviem strādīgiem, drusku mākslinieciskiem cilvēkiem, turpina tradīcijas un izmanto savas zināšanas nu jau dekorējot ne tikai savas mājas, bet arī kāzu namus un pasākumus ar brīnišķīgiem ziedu dekoriem un kompozīcijām. Eduarda un Līnas mazmazdēlam tagad pieder konditorejas cehs, kura garšīgās plātsmaizes, kliņģerus un tortes var nogaršot un pasūtīt arī Erdmaņu nama veikaliņā arī šobaltdien.